Aiz loga pelēks skats, tur lietus līst..
Šajpus logam kā pilieni domas klīst..
Tās meklē starta vietu..
Ja zinātu, nekavējoties turp skrietu..
Sākums var likties rožaināks..
Skatu mainīs, laiks, kas nāks..
Ja netīk skats, ko redzi Tu..
Aizver acis, un esi tur, kur gribi būt..
Pilieni pārvēršas, par skaistu puķu lauku..
Burvīgs skats, kad redzi ko jauku..
Nāks saules stari, kas teiks, Tu visu vari..

Savāds skatījums uz dzīvi..
Visu uztverdams, vienkārši un brīvi..
Citi, kas apkārt, pat uz pusi nav tik dzīvi..
Kā roboti, viens otram līdzinās, tik ļoti..
Manī nav vienādība, manī ir stipra griba..
Prātā jau pārcilāju kalnus, veicot atklājumus jaunus..
Mans domu lidojums, ir sevis paša skolojums..
Savādi, tas strādā, man saka nāc un rādi..
Viss, kas paliek ir tas ko Tu radi..
Es daru tagad un darīšu vēl..
Savāda dzīve, ko dēvē par spēli..

Ticība, tam ko nevar izskaidrot..
Pamēģini to ar saviem vārdiem paskaidrot..
Sejā smīns, kad dzirdu kādu sakām, Es protu..
Tas pats, kas uzzīmēt gleznu neturot rokā otu..
Ticiba, kas saka, ja man būtu, Es Tev dotu..
Bet, kad ir, tas padara par skopu..
Visas lietas vārdos neizteikt, vienu un vēl otru..
Lai sevi noslēptu, vēl atliek riņķī apvilkt žogu..
Mans ķermenis kā templis, tas sargā manu godu..
Dvēsele, kas iekšē klejo, tā vienmēr ticībā dejo..
Templis ar vienu skatu, tikai caur vienu logu..
Paskaidrojums nepalīdz, līdz tīcība pazūd, drīz..
Templis jūk un dvēsele projām mūk..
Deja beidzās, lai tagad meklējumos veicās..
Ticība pašam sev, ticība sev vēl..

Pat nesaprotot, kas notiek..
Smaids uz sejas, ar to pietiek..
Man gribas pieskārties..
Tad jau redzēs, kas notiksies..
Es aizskāru debesis..
Tagad mainīsies viss..
Jūtu pārmaiņas, kas nāk..
Es pārstāju iet, es sāku slāt..
Lēnām ir daudz neparstāk..
Steiga, kas apkārt, vairs nejauc prātu..
Piedzīvojums, ko piedzīvo katrs no mums..
Ceļojums laikā, domas gan tad, gan tagad, klusi klaigā..
Tas redzams smaidā, cilvēki mainās..
Pat gaiss, kas apkārt kļūst svaigāks..
Viss neparasti mainās..

Arī slikto un labo vajag izlīdzināt..
Visu slikto labajam pielīdzināt..
Sanāk vairāk labā, bet tā taču ir labāk..
Tikai žēl, ka visiem tā nesanāk..
Mans prieks Tev jau pretī nāk..
Tas rādīs kā pasauli redzēt krāsaināk..
Ja mācies ātri, Es teikšu, redz Tev jau sanāk..
Tas pat redzams acīs, prieks vienkārši pats līp klāt..
Ja smaidi, tad Tevī labais slikto uzveikt sāk..
Tu esi viens no tiem, kas to māk..
Līdzsvaru kauss ir labajā pusē..
Lai tas tur paliek un klusē..

Domājot var izdomāt kā būtu labāk..
Bet ne vienmēr ar domām visu var panākt..
Es vienkārši gribu zināt, mazliet vairāk..
Neapzināti vai tieši pretēji..
Domu atlikt ir viegli, bet ja to gaida..
Kā lai savas domas, tagad savalda..
Saki man, kas pār manu prātu valda..
Šie jautājumi mani vienkārši baida..
Ir jātur pie sevis, vai jāmet prom..
Ko man domāt, kā lai domām pasaka stāt..
Viena aizmesta, bet nākamā jau klāt..
Būs mirklis, kad gribēsies tās kopā vākt..
Kā sapnī, apturēta doma manī..

Neparasta diena viņu dzīvē..
Acu priekšā, bildi pēc bildes zīmē..
Skaņās, kas apkārt, tā skanēt jāmāk..
Kopskats var nebūt ideāls..
Bet tas vienmēr ir orģināls..
Acis kā pāreja starp krāsām..
Neparasti šo dienu sākām..
Skatiens meklē, kas skaņu spēlē..
Ja saka, tad labus vārdus vēlēt..
Dienas izskaņa ir pietuvojusies..
Bet tā vēl ilgi nākamai pakaļ skries..
Gaidot nākamo dienu, atmiņas kopā sienam..
Lai nepazūd, un tas viss mūsu priekam..

Mans ķermenis ir kā pulkstenis..
Nekustīgs, bet tomēr ļoti izturīgs..
Es vēlos piecelties, bet nesanāk..
Man izdotos, ja vien pretī panāk..
Esmu kā klints, mani grūti pārsteigt..
Bet man vienmēr ir ko teikt..
Ar vārdiem es ceļos, kaut nesanāk..
Prieks, kas manī, kad citi mani dzird..
Lai nāk un klausās, jo vārdi paši ārā laužās..
Dvēsele, kas manī, tā ir kā zieds..
To ieraugot sejā parādas izteikts prieks..
Pat nekustīgs ķermenis smaidu sniegs..
Pulkstenis ietikšķējās, viena asara uz sejas..
Mans ķermenis tagad priecīgs smejas..

Kad saki, mēs esam viens otram..
Visas kustības tik simetriskas, mēs protam..
Saplūst ideāli, viss notiek tik lineāri..
Tikai kopā, mēs esam visam pāri..
Divatā ir augstāk, mēs esam mākoņiem pāri..
Augstak saule vairāk laistās..
Augstāk viss izskatās skaistāk..
Kļūt par vienu veselu, mirklis, kas nav par vēlu..
Pazīstamas sajūtas, ko sauc par meitu vai dēlu..
Mainoties ar domām, arī tā ir jāmāk..
Visam piekrītot, tik līgani ar galvu māj..
Paliksim viens otram, pat, ja sirds jau stāj..
Esot viens otram, tā ir laime, ko viens otram dodam..