Sākot no šodienas, es esmu neatkarīga, es skatos pasaulē ar savām, nevis citu acīm. Es tiekšos pēc piedzīvojuma, kas apliecina, ka esmu dzīva.
Un tas ir sarežģīti. Kāpēc lai es neraudzītu pēc laimes, ja cilvēki man skaidrojuši, kas tas ir vienīgais pūliņu vērtais mērķis? Kāpēc lai es riskētu iet pa ceļu, pa kuru neviens neuzdrošinās iet?
Galu galā - kas ir laime?
Mīlestība, man atbild. Bet mīlestība nesniedz laimi un nekad nav sniegusi. Gluži otrādi, mīlestība - tas ir pastāvīgs darbs, nemiers, kaujas lauks, negulētas naktis, kurās tu nepārtraukti uzdod jautājumu, vai es rīkojos pareizi. Īsta mīlestība sastāv no sakāpinātas jūsmas un agonijas.
Tātad miers. Miers? Ja paskatāmies uz Māti, viņa nepazīst mieru. Ziema cīnās ar vasaru, saule un mēness nekad nesatiekas, tīģeris vajā cilvēku, kas baidās no suņa, kurš vajā kaķi, kas vajā peli, kura baidās no cilvēka.
Laime ir nauda. Labi. Bet tad jau visi cilvēki, kam tās ir gana, lai dzīvo pēc sirds patikas, varētu pārstāt iet uz darbu. Bet viņi turpina darboties vēl rosīgāk nekā iepriekš, it kā baidītos visu pazaudēt. Nauda piesaista naudu, tā ir taisnība. Nabadzība var atnest nelaimi, bet bagātība ne vienmēr dara laimīgu.Ilgu laiku savā dzīvē es meklēju laimi, bet tagad man vajag tikai prieku. Ar prieku ir tāpat kā ar seksu - tas sākas un beidzas. Es gribu baudīt. Es gribu būt apmierināta, - bet laime? Es vairs nekritīšu šajās lamatās..

Es skatos Tavās acīs,
un redzu maigumu.
Es klausos Tavos vārdos,
un jūtu siltumu
Es jūtu Tavu tuvumu,
un maigi silto elpu.
Es jūtu Tavu miesu,
kas maigi pieskārusies man
Kad Tevis nav man blakus,
es dzīvot nespēju.
Ik, katru mīļu brīdi,
par Tevi domāju.
Es gribu sajust Tavas lūpas,
kas maigi skūpstīt māk.
Sev tuvumā ik brīdi,
kad sirdī tukšums nāk.
Cik loti Tu man patīc,
nav vārdiem izsakāms,
to tiešām var tik sajust,
ja sirdī ieskatās.
Ja vien es spētu...
Ja vien es spētu pārvarēt šīs bailes,
Vai tiešam arī turpmāk,
Viss varēs būt tik skaisti.
Vai tiešam ari turpmāk,
Mēs spēsim radīt kaisli?
Es ceru...
Es ceru un mīlu šo cerību...
Es mīlu visu kā Tevi,
Kā Tavus skūpstus maigos,
Un apskāvienus jaukos.
Es Tevi mīlu!
To saku es
No sirds, kas ir tik šķīsta
Kā mazulīša asaras!
Uz atvadām, Tev sveiciens maigs,
Kas, nāk no manas sirds kā tvaiks.
Uz drīzu tikšanos viņš teic,
Un jauku skūpstu iedot steidz!

A- ka *
B- zu *
C- mi *
D- te *
E- ku *
F- lu *
G- ji *
H- ri *
I- ki *
J- zu *
K- me *
L- ta *
M- rin *
N- to *
O-mo *
P- no *
Q- ke *
R- shi *
S- ari *
T-chi *
U- do *
V- ru *
W-mei *
X- na *
Y- fu *
Z- z *
SalieC savu vardu no japanju burtiem.......

ietutiņšs- ☂ [lietusardziņšs]

sirsniņāa-♥

puķīitēe-✿

mūzikāa-♫ [notiņaa]

sauliška-☼

smaidiņš-
☻

hi hi- ۩۞۩


love- ღ

m.īp -
☮

zvaigznīte- ☆



SKATIES*


♣- krēcis

Aizver acis,
Kad esmu Tev tuvu klāt.
Aizver klusumā tās.
Apliec rokas man apkārt,
Lai varam mūsu deju sākt.

Tad piekļauj mani sev ciešāk
Un nelaid mani prom,
Lai jūtu Tavus sirdspukstus
Un dzirdu Tavu elpu.

Kad dziesmas pēdējās taktis skanēs
Sniedz man mūsu dejas atvadu skūpstu...

Tu esi mans spēks,
Mans prieks un asaras,
Tu esi, kā zvaigzne,
Kuru ieskauj visums

Un man ir bail,
Bail no šī visuma,
Kurā es varētu nespēt Tevi atrast

Bet es spēju Tevi saprast
Tas Tevi vilina
Tas maldina

Tas ir kā migla
Kas pārklāj laukus
Es Tevi saukšu
Es vārdus teikšu Tev jaukus

Jo tu esi man, kā zvaigzne
Zvaigzne, kas spēku man dod
Un es cīnīšos ar visumu,
Lai Tu būtu tikai mans prieks,
Bet ne asaras!

30% no savas dzīves cilvēks pavada miegā, bet 70% nomodā, cerot izgulēties…

Lai ģimenē valdītu miers, ir vajadzīga pacietība, mīlestība, sapratne un vismaz divi televizori.

Viena no svarīgākajām sievietes erogēnajām zonām ir vīrieša naudas maks.

Kritizēt – tas ir norādīt autoram, ka viņš dara ne tā, kā darītu es, ja mācētu.

Lai kļūtu bagāts, vajag trīs lietas – prātu, talantu un daudz naudas.

Lietišķai sievietei jāizskatās kā jaunai meitenei, jāģērbjas un jādomā kā vīrietim un jāstrādā kā zirgam.

Vīrietis.-Dievs kāpec tu sievieti padarīji tik skaistu?-Lai tu viņu mīlētu.-Bet tad kapec tik dumju?-Lai viņa mīlētu tevi....

Ka roze darza,
Kā vejš manos matos,
Kā puķe mana istaba.

Tu esi;
Ka sega mana gulta,
Kā ena saulaina diena,
Ka apģeps mana muža.

Tu esi;
Kā pulkstens kurš man skaita laiku,
Kā celš kurš ved uz laimi,
Kā manta kas katru nakti gul man blakus.

Tu esi;
kā gredzens uz mana pirksta,
Ka asara uz mana vaiga,
Ka uguns bez malkas.

tu esi;
Ka saule bez makoniem,
Ka menes bez zvaignem,
Ka diena bez nakts.